EN LV LT

Apzinīgajiem latviešiem

Katram cilvēkam zināmā mērā būtu jājūtas atbildīgam ne tikai par sava dzeramā ūdens kvalitāti, bet arī par ūdens resursu kvalitāti kopumā, novēršot ūdens piesārņojuma draudus, kā arī rūpējoties par ūdens resursu taupīšanu.

Protams, ka vispirms mums rūp pieejamā dzeramā ūdens kvalitāte un tas ir arī pareizi, jo kvalitatīvs dzeramais ūdens ir vitāli svarīgs mūs veselībai un dzīves kvalitātei kopumā. Lielupes baseina teritorijā gan Latvijā, gan Lietuvā individuālās dzīvojamās mājas dzeramo ūdeni lielākoties iegūst no dziļurbumiem vai akām, kurās ūdens nonāk no seklākiem pazemes ūdeņu slāņiem.

Dabisko apstākļu dēļ dzeramajā ūdenī:
- no dziļurbumiem ir paaugstinātas dzelzs vai sulfātu koncentrācijas;
- no akām ir paaugstināts mikrobioloģiskais un nitrātu piesārņojuma risks;
- pastāv paaugstinātas ūdens cietības un duļķainības problēmas.

Dzeramā ūdens kvalitātes standarts trijiem galvenajiem ķīmiskajiem elementiem ir:
dzelzs – 0.2 mg/l,
sulfāti (P) – 250mg/l,
nitrāti (N) – 50mg/l.

Patiesībā mums vajadzētu tikpat labi rūpēties arī par radīto notekūdeņu attīrīšanu. 30% no notekūdeņiem, kas nonāk Lielupes sateces baseina upēs, ir neattīrīti vai pietiekami neattīrīti. Individuālo dzīvojamo māju neattīrītie notekūdeņi galvenokārt veicina eitrofikāciju jeb ūdenstilpju aizaugšanu, jo tajos ir paaugstināts N un P, kas ir barības vielas aļģēm un augiem ūdenī. Aizaugot ūdenstilpnēm, tajās samazinās skābekļa daudzums, kas ir dzīvībai nepieciešams kā zivīm, tā arī citām dzīvām būtnēm ūdenī. Ieteiktais standarts individuālo māju notekūdeņiem:
Pkop  -  0.65 g uz vienu cilvēku dienā vai 5mg/l;
Nkop  -  10 g uz vienu cilvēku dienā vai 25mg/l ;

Vairāk informācijas par Latvijā un Lietuvā pieejamām dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un citiem risinājumiem lūdzam ieskatīties pētījumā par esošiem iespējamiem risinājumiem un iekārtām lauku apdzīvotās teritorijās dzeramā ūdens, notekūdeņu un lietus ūdeņu pārvaldībai (angļu valodā).

Lai sabiedrību padarītu vairāk atbildīgu, katram no mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi mūsu ikdienā:
- lai arī mūsu valstis ir ar ūdens resursiem bagātas un mums nav nepieciešamība taupīt katru ūdens pilienu, mazāka krāna ūdens izmantošana nozīmē arī mazāku enerģijas patēriņu šī dzeramā ūdens sagatavošanai. Ūdens patēriņa mērīšana ar ūdens skaitītājiem ir pirmais solis mājsaimniecības ūdens izmantošanas novērošanai. Ikdienas ūdens patēriņš var būt ļoti dažāds, taču vidēji ir aprēķināts, ka cilvēks patērē 80 litrus ūdens dienā;
- sadzīves ķīmijas (veļas pulveri, šķidrumi, attīrīšanas šķīdinātāji) izmantošanu vajadzētu ierobežot līdz patiešām nepieciešamajam minimumam, ievērojot norādītos ķīmijas lietošanas daudzums vai pat mazāk. Iegādājoties sadzīves ķīmiju, vajadzētu iegādāties tos, kas ir marķēti ar zīmi, kas apzīmē produkta draudzīgumu videi;
- atpūtas zonās un peldvietās ievērojiet šo vietu kārtības noteikumus (neatstājiet atkritumus, nemazgājieties tur, izmantojot sadzīves ķīmiju, nebojājiet augus vai kokus utt.)

Rezultātā jūsu videi draudzīgā rīcība dos ieguldījumu gan mūsdienu sabiedrībā, gan nākamajām paaudzēm:
- laba ūdens kvalitāte pozitīvi ietekmē zivju resursu vairošanos, tādējādi būs iespējams turpināt zvejniecību un makšķerēšanu, attīstīt tūrismu un uzlabot apkārtnē dzīvojošo cilvēku atpūtas iespējas;
- dabas aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nodrošina alternatīvas atpūtas iespējas. Tas piesaistīs cilvēkus, kuriem labāk patīk atpūsties dabā, nevis nodarboties ar tūrismu pilsētās. Tas kalpos cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamība nomierināties un atpūsties no aktīvās pilsētas dzīves saspringuma un stresa;
- laba reģiona kopējā vides kvalitāte palīdzēs veicināt vietējo produktu atpazīstamību, apzinoties tos kā ļoti veselīgus, dabiskus un videi draudzīgus.

Laba ūdens kvalitāte un labi apsaimniekoti upju krasti palīdzēs uzlabot ainavas skaistumu un reģiona dzīves kvalitāti.