EN LV LT

Galvenie fakti par Lielupes baseinu

Lielupes baseina apgabals ir viens no trijiem pārrobežu upju baseiniem, ko sava starpā dala Latvija un Lietuva.

  • Lielupes baseins ir visa tā teritorija, no kuras Lielupe saņem virszemes un pazemes ūdeņus pa upēm, strautiem, avotiem, tērcēm un pat sauszemes. Pati Lielupe gan veidojas, Latvijā, Bauskas pilsētas teritorijā satekot divām upēm - Mēmelei jeb Nemunēlim (lietuviešu valodā) un Mūsai jeb Mūšai.
  • Lielupes sateces baseinā ietilpst arī tās upes, avoti un strauti, kas ietek Lielupes pietekās. Piemēram, Lietuvas teritorijā tekošā Apaščas upe ietek Mēmelē, bet Mēmele, kā zināms, ir viena no Lielupes satekupēm.
  • Praktisku jautājumu risināšanai upes baseinu iedala arī apakšbaseinos, piemēram, Lietuvas pusē Lielupes baseins tiek iedalīts trijos apakšbaseinos: Mūsas, Mēmeles un Lielupes mazo pieteku apakšbaseinā.
  • Apmēram puse no Lielupes sateces baseina atrodas Latvijā, bet otra puse – Lietuvā.
  • Platības ziņā Lielupes sateces baseins ir ceturtais lielākais Latvijas teritorijā un otrs lielākais Lietuvā. Ūdens apjoma ziņā, kas ik gadu no Lielupes ietek jūrā, Lielupes baseinu var salīdzināt ar Ventas un Gaujas baseinu.
  • Reljefs, klimatiskie apstākļi un augsnes kopā veido labvēlīgus apstākļus zemes izmantošanai lauksaimniecībā. Tāpēc Lielupes baseinā esošā zeme plaši tiek izmantota lauksaimniecībā (62 %). Lietuvā lauksaimniecības zemju īpatsvars ir 71 %, bet Latvijā –  52 %.
  • Reljefa augstuma svārstības virs jūras līmeņa ir niecīgas, augstākie punkti (>150 m) atrodas Žemaitijas augstienē un Šventojas paugurainē. Lejpus  Jelgavas reljefa  augstums (ar nelieliem izņēmumiem) ir mazāks nekā 10 m virs jūras līmeņa. Pateicoties reljefam, Lielupes baseina klimatiskie apstākļi Latvijas pusē no blakus esošā Daugavas un Ventas baseina ievērojami atšķiras ar mazāku vidējo gada nokrišņu daudzumu. Pavasara plūdos upe iziet no krastiem un applūdina lielu zemes platību.
  • Lielupes baseinā izplatītas ir velēnu karbonātaugsnes un brūnaugsnes, kas ir vienas no auglīgākajām Latvijā un Lietuvā sastopamajām augsnēm.
  • Lielupe sava tecējuma augštecē un vidienē galvenokārt plūst caur teritoriju, kuras virsmā dominē māls, kam raksturīga zema infiltrācija. Lejpus Jelgavas upe plūst caur Piejūras zemienes smilšu nogulumiem, kas paaugstina barības vielu zuduma risku augsnē.
  • Šajā teritorijā dzīvo 14 % Latvijas un 11,5 % Lietuvas iedzīvotāju, bet pavisam te dzīvo apmēram 840 tūkstoši iedzīvotāju. Apmēram puse iedzīvotāju dzīvo pilsētās.

 Un vēl mazliet skaitļu:

  • Lielupes garums: 119km; pieteku skaits: > 250; garākās pietekas: Mēmele (191 km); Mūsa (164 km); Iecava ar Veciecavu (155 km); Svēte (116 km); Lēvene (140km); Pivesa (93 km); Apašča (91 km).
  • Sateces baseina platība: 17 787km2; Latvijā: 8849,3 km2; Lietuvā: 8938,3 km2
  • Vidējais caurplūdums: 106 m³/s (grīvā), plūdu laikā pat 1380 m³/s; kritums: 11 m (0,09 m/km); gada notece: 3,6 km³ (50 % dod pietekupes).
  • Administratīvās vienības: Latvijā: 27 novadi, 2 republikas nozīmes pilsētas - Jelgava un Jūrmala – un daļa no galvaspilsētas Rīgas. Citas lielākās pilsētas: Bauska, Dobele, Olaine Lietuvā: 11 rajoni un daļēji 2 pilsētas: Šauļi un Panevēža. Citas lielākās pilsētas ir Radvilišķi, Rokišķi, Birži.